Iesprūdis uz papīra: kāpēc daļai Eiropas joprojām ir grūtības digitalizēties?

Eiropa ir ceļā uz digitalizāciju, taču tas notiek ļoti nevienmērīgā tempā. Dažas valstis steidzas ieviest visdažādākos digitālos rīkus, bet citas atpaliek, pieturoties pie papīra, manuālās rutīnas un sistēmām, kas gadu desmitiem gandrīz nav mainījušās. Šīs atšķirības ietekmē to, kā uzņēmumi strādā, pieņem lēmumus un pāriet uz jaunu programmatūru, kas aizstāj ilggadējos ieradumus.

Saskaņā ar ES datiem digitālo prasmju līmenis kontinentā joprojām nav vienāds. Šī nevienlīdzība nosaka to, kā darbinieki veic savus ikdienas uzdevumus, cik viegli organizācijas ievieš jaunus risinājumus un cik ātri jauni produkti var ienākt dažādos tirgos. Pirms apskatīt skaitļus, ir vērts atcerēties vienu lietu: digitalizācija nav saistīta tikai ar tehnoloģijām, tā ir atkarīga no cilvēkiem, prasmēm un ikdienas uzvedības.

Eiropas digitālā plaisa skaitļos

Aplūkojot DESI rādītāju, redzams, ka digitālās pamatprasmes ir skaidri sadalītas piecās kompetences jomās: informācijas lietošana, saziņa, satura veidošana, drošība un problēmu risināšana. Tās nav padziļinātas spējas, bet gan pamatprasmes, kas parāda, cik sagatavoti cilvēki ir digitālo rīku izmantošanai darbā un mājās.

Personu digitālo prasmju līmenis (no 2021. gada un turpmāk), Eurostat, DESI rādītāji

Reitingā valstis ir sadalītas divās lielās grupās. Nīderlande, Somija un Īrija ir starp valstīm ar labākajiem rādītājiem, kurās liela daļa iedzīvotāju spēj veikt būtiskus digitālos uzdevumus. Šādos tirgos digitālie rīki darbavietā ir izplatīti un gaidīti. Rumānija un Bulgārija ir otrā galā, kur daudziem cilvēkiem trūkst pat pamatprasmju. Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atrodas tuvāk šim zemākajam līmenim, kas nozīmē, ka liela daļa to darbaspēka varētu saskarties ar grūtībām ikdienas digitālo uzdevumu veikšanā. Šī plaisa ir vairāk nekā tikai statistika. Tas nosaka to, cik ātri uzņēmumi modernizējas un cik ērti jūtas darbinieki, kad tiek ieviesti jauni rīki.

Kāpēc dažās Eiropas daļās digitalizācija joprojām norit lēni?

Iemesls, kāpēc dažos reģionos digitalizācijas līmenis ir zems, nav tehnoloģiju nepieejamība. Lielā mērā to nosaka darba kultūra un iedibinātā rutīna. Dažos tirgos zemāks angļu valodas zināšanu līmenis apgrūtina daudzu programmatūras rīku navigāciju, kas palēnina ievadīšanu darbā un prasa vairāk apmācību. Daudzi uzņēmumi joprojām izmanto mantotu programmatūru, ko ir grūti integrēt vai atjaunināt, kas liek komandām saglabāt vecās darba plūsmas, pat ja tās zina, ka tās ir neefektīvas.

Pētījumi par CAE tirgiem liecina, ka digitalizācijas problēmas ir cieši saistītas ar organizatorisko briedumu. Daži uzņēmumi strādā sadrumstalotos procesos, kur dažādi departamenti izmanto dažādus rīkus un nav konsekventas pieejas. Citi paļaujas uz sen iesīkstējušiem ieradumiem, piemēram, drukātām darba lapām vai mutiskiem norādījumiem. Šādu rīcību bieži vien nosaka nevis pretestība pārmaiņām, bet gan nenoteiktība. Papīra formāts ir ērts un paredzams. Tās neprasa jaunas prasmes, un to radītais risks ir neliels. Rezultātā ieviešana notiek lēni un nevienmērīgi, pat ja uzņēmumi ir spiesti modernizēties.

Savu lomu spēlē arī ekonomiskās atšķirības. Attīstītākas ekonomikas valstis parasti agrāk iegulda līdzekļus apmācībā, infrastruktūrā un programmatūrā. Tirgiem ar zemāku digitālo prasmju līmeni pāreja aizņem vairāk laika, jo gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem ir nepieciešams vairāk laika, lai izveidotu jaunus paradumus. Kopā šie faktori izskaidro, kāpēc Eiropa turpina virzīties uz priekšu atšķirīgā tempā.

Digitālā brieduma nozīme tirgus virzības īstenošanā

Digitālās prasmes nosaka to, kā uzņēmumi ienāk un paplašinās dažādos tirgos. Stratēģija, kas labi darbojas vienā Eiropas daļā, var izrādīties neefektīva citā, jo lietotāji ar digitālajiem rīkiem rīkojas atšķirīgi.

Augstāka digitālā līmeņa tirgos:

• Uzņemšana notiek ātrāk, un ieviešanai nepieciešams mazāk pielāgojumu.
• Visticamāk, ka veiksmīgāka būs uz ienākošajiem ienākošajiem avotiem vai produktiem orientēta pieeja.

Zemākas digitalizācijas tirgos:

• Pircējiem nepieciešama plašāka izglītība un praktisks atbalsts
• Pārdošanas cikli ir garāki un vairāk atkarīgi no personīgās saziņas.

Šīs atšķirības ietekmē visu virzīšanas uz tirgu procesu. Atkarībā no digitālā brieduma mainās piltuves dizains, pārdošanas kustība, cenu noteikšanas gaidas un atbalsta modeļi. Vienota Eiropas mēroga pieeja parasti darbojas vāji. Tā vietā uzņēmumiem ir jāpielāgojas katra tirgus specifiskajai realitātei, nevis jāpieņem, ka lietotāji visur uzvedas vienādi. Praksē tas bieži nozīmē, ka tirgos, kur digitālie paradumi ir vājāki, ir jāpāriet no uz produktu orientētas darbības uz attiecību veidošanu.

Šķēršļi tirgos, kuros digitālie rīki saskaras ar vislielāko berzi

Intervijās ar reģionā strādājošajiem profesionāļiem tika minēti konkrēti šķēršļi, kas kavē digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Kā liecina vienas no Lietuvas vadošajām mārketinga un SEO aģentūrām Magoom veiktais pētījums, digitalizācijas problēmas CAE tirgos rada nevis pašas tehnoloģijas, bet gan prasmes, paradumi un organizatoriskā brieduma pakāpe.

Zemākas angļu valodas zināšanas rada praktisku problēmu, jo daudzi rīki, rokasgrāmatas un saskarnes ir veidotas lietotājiem, kas pārvalda angļu valodu. Tas palielina berzi ievades un ikdienas lietošanas laikā. Vēl viens faktors ir spēcīga priekšroka vietējiem piegādātājiem, jo īpaši tirgos, kur lēmumu pieņemšanas centrā ir ilgtermiņa uzņēmējdarbības attiecības. Uzticēšanās veidojas, pateicoties pazīšanai un tiešam kontaktam, un tikai ar attālinātu saziņu reti pietiek.

Viens no lielākajiem šķēršļiem joprojām ir mantotās sistēmas. Daudzas organizācijas joprojām izmanto vecākas ERP vai pēc pasūtījuma veidotu programmatūru, ko nav viegli integrēt ar mūsdienīgiem rīkiem. Modernizācija ir sarežģīta un dārga, tāpēc uzņēmumi kavē izmaiņas vai ievieš tikai daļējus uzlabojumus. Tirgus sadrumstalotība rada vēl vienu faktoru. Normas, gaidas un darba metodes var atšķirties pat kaimiņvalstīs, un tas nozīmē, ka tas, kas darbojas vienā tirgū, var nebūt tieši piemērojams citā. Dažās vertikālās nozarēs darbinieki uz vietas maz uzticas digitālajiem rīkiem un dod priekšroku telefona zvaniem, ar roku rakstītām piezīmēm vai ziņojumapmaiņas lietotnēm. Jo vājāki ir digitālie paradumi, jo pakāpeniskāka un resursu ietilpīgāka ir pāreja uz strukturētu digitālo darba plūsmu.

Kur plaisa ir visredzamākā: pakalpojumu sniegšana uz vietas.

Šī plaisa ir visizteiktākā pakalpojumu sniegšanā uz vietas, kur komandas strādā ārpus biroja un ir atkarīgas no savlaicīgas saziņas. Digitāli attīstītākos tirgos lauka darbinieki parasti izmanto mobilās lietotnes, automatizētu plānošanu un digitālos darba uzdevumus, lai koordinētu uzdevumus un sadarbotos ar citiem.

Augstas gatavības tirgos lauka komandas biežāk izmanto digitālos darba uzdevumus un mobilās lietojumprogrammas ar automatizētu plānošanu. Daudzas komandas zemākas gatavības tirgos joprojām ir atkarīgas no papīra lapām un ar roku rakstītām piezīmēm, izklājlapām, ziņojumapmaiņas lietotnēm vai telefona zvaniem.

Šīs atšķirības tieši izpaužas ikdienas darbībā. Manuāli procesi rada kavēšanos, informācijas trūkumus un nekonsekventu uzdevumu uzskaiti. Atjauninājumi birojā tiek saņemti ar novēlošanos, datus ir grūtāk konsolidēt, un vadītājiem ir ierobežota pārskatāmība par notiekošo darbu. Tūlītēja ietekme ir uz pakalpojumu kvalitāti, reakcijas laiku un darbības izmaksām. Kamēr vien digitālās prasmes būs nevienmērīgas, tikmēr pakalpojumu sniegšana uz vietas joprojām būs visspilgtākais kontrasts starp attīstītākajiem un mazāk attīstītiem Eiropas tirgiem.

Eiropas digitalizācijas plaisa nosaka to, kā darbinieki izmanto rīkus, kā uzņēmumi ievieš programmatūru un cik ilgi ikdienas darbībā tiek izmantotas manuālas darbības. ES mērķis ir turpmākajos gados ievērojami paaugstināt digitālās pamatprasmes, taču, kamēr progress nebūs jūtams visos reģionos, organizācijām, kas paplašina darbību kontinentā, būs jāpielāgo savi plāni katra tirgus specifikai un jābalstās uz to, kas notiek uz vietas, nevis uz pieņēmumiem, kas pārņemti no attīstītākiem tirgiem.